ieradums

pieturies pie manis
kā kafijas krūze rītam
kā kokvilnas kamols kaķēnam

pieskaries man
kā tikko pirktam apģērbam
kā mīļākajai grāmatai
kas nevienam citam nepatīk
liec man justies piederīgai
nevēlos tevi aizbaidīt

paliec ar mani
nežēlo manus vājos kaulus
es tos ikdienā laužu
nekliedz par manām rētām
kas sadzijušas rēgojas
to laiku mēs aizmirsām

paskaties uz mani
pat ja brīžiem novēršos
neļauj man pazust

es dievinu tevi
un visus tavus ieradumus
esmu radusi pie tevis
tik traki,
ka kļuvi mans pieradums