vienu dienu es reiz sapņoju
kā no sava murga beidzot aizbēgu
viss jaunais likās tik neparasts
jo iepriekš jau nebija pierasts
es ilgi domāju, ko lai saka
citiem jau šī ir iemīta taka
un tomēr, es nevaru šeit palikt rīt
jo citas zvaigznes šeit tīkamāk spīd
es aiziešu projām viena
tik un tā tev biju kā tukša siena
bet tu raudāsi, gaužas asaras liesi
tad pēc laika jau pakaļ citām skriesi