katru nolādētu dienu
es vēlos tavās skavās krist
bet tā dzirksts pamazām sāk dzist
jo nevēlies mani tik vienu

paies laiks un paies gaidas,
tās, kuras pēc tevis ilgojas,
tās, kurām ne gala nerēgojas
joprojām spēkos ar naidu mērojas

un es aizmirsīšu tevi
tos mirkļus, kurus tinu atpakaļ,
bet tad man jāsauc sevi par meli,
jo atceros tos kā tikko aizvakar.