tu sauc sevi par melanholiķi

baudi dzīvi, un viss taču mierīgi

bet tas vairs nav tā vērts

ja paliec tāds kā cilvēku iesēts

atceros, kad pirmo reiz satiku tevi

rādīji, cik nepieejams visiem esi

draugs, slēpies tu zem augstas sienas

attaisnojoties, ka pagātnē bijušas tev dziļas rievas

žēlas pat vairs nav nekas jauns

paskaties cik apkārt man depresīvu būtņu

parādi, ka neesi tāds kā viņi

mirdzi , lai kaut cik vērti ir tie kautiņi