nevaru vairs naktīs aizmigt
ilgojos
skrienu vakaros mežiem cauri
badojos
ar vārdiem spēlējos
par laiku ar tevi iedomājos
sēžu uz jumta
karinādama kājas pāri palodzei
kā tāds bērns šūpojos
un te nu es esmu
nopīpējusi savas plaušas līdz nelabumam
domājot par laiku,
kuru man vairs nekad neatgūt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru