bohemian

I was young. Starving and drinking and trying to be a writer..

ceturtdiena, 2015. gada 30. jūlijs

aizbēgtu uz Nekurzemi
tur neviens mani neatrastu
sēdētu salā, vērotu viļņus
nekad nepmestu krastu
ko tik es nedarītu?!
lai pēdējās pēdas no tevis vairs nemanītu
bet es nevaru aiziet
rētas kaudzēm
dievinu tās
mezgls
esmu atkarīga no sāpēm
Autors: keitaberzina plkst. 01:24
Sūtīt pa e-pastuRakstīt emuāruKopīgot pakalpojumā XKopīgot sociālajā tīklā FacebookKopīgot vietnē Pinterest

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Jaunāka ziņa Vecāka ziņa Sākumlapa
Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)

Par mani

keitaberzina
Apskatīt manu pilno profilu

Emuāra arhīvs

  • ►  2016 (22)
    • ►  novembris (1)
    • ►  oktobris (1)
    • ►  septembris (1)
    • ►  jūlijs (5)
    • ►  aprīlis (4)
    • ►  marts (5)
    • ►  februāris (4)
    • ►  janvāris (1)
  • ▼  2015 (62)
    • ►  novembris (5)
    • ►  oktobris (3)
    • ►  septembris (5)
    • ►  augusts (7)
    • ▼  jūlijs (8)
      • aizbēgtu uz Nekurzemi tur neviens mani neatrastu s...
      • dzīve liekas kā dāvana no bērnu dienām to visiem m...
      • bedre
      • tu spēcīgi ieedragāji mani atstāji savas pēdas p...
      • bezgalīgs aukstums
      • mēs vienkārši gulējām tu baudīji mēs saderējām e...
      • ir grūti atrast kādu, kas tevi saprot zin, kādie...
      • dziļāk naktī
    • ►  jūnijs (4)
    • ►  maijs (8)
    • ►  aprīlis (7)
    • ►  marts (12)
    • ►  februāris (3)
Veidnes “Ceļojumi” motīvs. Nodrošina Blogger.