bohemian

I was young. Starving and drinking and trying to be a writer..

otrdiena, 2015. gada 21. jūlijs

tu spēcīgi ieedragāji mani
atstāji savas pēdas pamanāmas
vēl joprojām jūtamas

un ir pagājis laiks
manas acis atkal spīd
bet sāpes nepāriet
rētas nesadzīst

man vēl nepietiek
tev vairs nevajag
mēs divas pasaules
šķietami bezgalīgas

tagad viens otram norakstītas
Autors: keitaberzina plkst. 08:33
Sūtīt pa e-pastuRakstīt emuāruKopīgot pakalpojumā XKopīgot sociālajā tīklā FacebookKopīgot vietnē Pinterest

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Jaunāka ziņa Vecāka ziņa Sākumlapa
Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)

Par mani

keitaberzina
Apskatīt manu pilno profilu

Emuāra arhīvs

  • ►  2016 (22)
    • ►  novembris (1)
    • ►  oktobris (1)
    • ►  septembris (1)
    • ►  jūlijs (5)
    • ►  aprīlis (4)
    • ►  marts (5)
    • ►  februāris (4)
    • ►  janvāris (1)
  • ▼  2015 (62)
    • ►  novembris (5)
    • ►  oktobris (3)
    • ►  septembris (5)
    • ►  augusts (7)
    • ▼  jūlijs (8)
      • aizbēgtu uz Nekurzemi tur neviens mani neatrastu s...
      • dzīve liekas kā dāvana no bērnu dienām to visiem m...
      • bedre
      • tu spēcīgi ieedragāji mani atstāji savas pēdas p...
      • bezgalīgs aukstums
      • mēs vienkārši gulējām tu baudīji mēs saderējām e...
      • ir grūti atrast kādu, kas tevi saprot zin, kādie...
      • dziļāk naktī
    • ►  jūnijs (4)
    • ►  maijs (8)
    • ►  aprīlis (7)
    • ►  marts (12)
    • ►  februāris (3)
Veidnes “Ceļojumi” motīvs. Nodrošina Blogger.