šķiet pavisam nejēdzīgi
kādēļ lai šo mirkli paturētu?
ja pēc gadiem par to tik un tā aizmirstu
lai arī cik spoži tas spīdētu
nav man rokās tik profesionālu rīku
tu atrodies Latvijas otrā malā
es samaitātu domu augšgalā
tik tālu viens no otra šķirti
tik tālu tu mani vairs nejūti
dalām vienas debesis
vairāk nekā kopīga mums nav palicis
pārējais gaisā izkaisīts
it kā nekā nebūtu bijis
kā būtu,
ja mēs satiktos vēl pēdējoreiz
vienkārši klusētu
viens otram blakus būtu
justos labi nesakot ne vārda
mierpilni pļavā gulētu
kādreiz mēs te ilgi smējām
atlaistos tu pie manas gūžas
kopā esot mēs abi cietām
bet pateikt to man nepietiktu dūšasmēs kopā tur reiz aizbrauktu
un par neiespējamām lietām sapņotu
bet rīt jau par visām domām aizmirstu
jo ilgāk vairs melus neizturētu
tajos pārāk daudz ilūziju
bet, ja varētu gulēt blakus tik šonakt mēs
nekā vairāk man rīt nevajadzēs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru