sienās ierakstītas atmiņas
tās nav pārmaiņas
man grūti izstāstīt..
bērnība šķita savāda
laiks neiet uz priekšu
tas rotējot ap savu asi
mainīja diennaktis
bērns gaidīja brīvdienas
dienas šķita kā mūžība
naktis, tādu vispār nebija
tagad ir citādāk
bērns vairs negrib gulēt iet
viņš negrib pamosties
dzīve pamazām aprij laiku
tu vairs nevari patverties
sega, zem kuras mēdzi paslēpties
nokalpojusi
aitas, kuras skaitīji pirms miega
tās tik tavas iedomas
nekā no tā visa nav palicis
un vienu dienu tu paskaties uz sevi
spogulī, kur skaties it kā katru dienu
nekā vairs nav palicis
tu neatpazīsti sevi
neatšķir vakardienu no rītdienas
tā tu esi dzīvojis
iegrimis, pārguris
cilvēkdraņķis
