dzīvojam divās pasaulēs
nevienā no tām tev nav vietas
lauzīsies ārā tie kas spēs
ne visi šeit izturēs
uz priekšu lūkoties gribas
tur paveras labāks skats
dzīsies pēc kā labāka cik mitas
līdz tev aptumšosies prāts
neredzēs vairs parādāmies dienu
paliks atmiņā tik nakts
ja tik man ļautu redzēt to vienu
gaismu, no kuras bīstos kā traks
satuntulējies segu kaudzēs
gaidu pienākam atvasaru
kāds bij teicis, ka tā saudzēs
meli
aizmirstība aizies paaudzēs

pieliec pirkstu pie lūpām
paklusē
tas, ko nedzirdi
tev netraucē
atbrīvojies no ķēdes
tāds tu vienīgais uz pasaules

jūti pazūdam bailes
šovakar brūces dzīst
tevī redz milzum dailes
neredz vairs iemeslu sevi nīst

nevainīgs kliedziens

vainīgs 

es tagad jūtos vainīgs

kad čella skaņas gaisā vibrēja

par to vēl bija aizmirsts

bet tagad dzirdams klusums

kas prātu uz pusēm kopā lauž

neliek mieru sirdsapziņa

it kā vaina būtu bijusi liela

noķēza viscaur ķermenim traipus 

atstājot nospiedumus raibus

nevar atrast īstos vārdus

nokaunies, vieglāk aiziet

tagad vien redz manus vaigus sārtus.

rožu laukus man nekaisiet

tiem beidzot citur jāuzzied

par mani aizmirstiet

un par visu šo klusējiet!

vainīgs

es atkal jūtos vainīgs

kā tāds knēvelis sīks

atvainojiet par nepiedienīgo brēku

es vairs vairāk nespēju

sūdzu kārtējo grēku

prom no raizēm bēgu

palikuši vāji kauli

jau sen zaudēju spēku

variet saukt mani par mīkstčauli

vai atstāt dziļu rētu

bet es patiesi gribētu būt laimīgs

tik tagad stāvu te vainīgs

kamēr sirdsapziņa noslīks

un citi mani vairs neatpazīs

mulsums

raizēs nogrimst cilvēka mūžs
ilgs un mokošs, šķiet tas lieks
grauž tam kāda pieskāriens
pārāk ilgi viņš bijis viens
prāts atmiņas uz riņķi griež
galvā kāds tam spalgi kliedz
bet neko neaizliedz

pirkstu gali caur matiem izraujas agresīvi
beidzot atradis vietu kur saļimt
vēro ūdeni plūstam mierīgi
ļauj atmiņām lēni nogrimt

pārāk daudz laika izniekots
apmulsis, nedaudz viņš saraujas
citiem vairāk kā sev ziedots
pēkšņi vārdi apraujas

nevajag vairs nekā lieka
pat viņas nevainīga pieskāriena
pirmoreiz vairs nesāp
ir laiks citu nodaļu sākt

these bad habits still stays

but man, I'm changing

even if you don't feel the same way

I don't care

values are changing

ships still are sinking

some things stays the same

but I could never blame

if this was your game

I would feel no shame

small diamond shining into your eyes

searching for the places to catch

I've found places real nice

our hearts no longer match

I didn't read it on a poetry

there's nothing to find

poems are human mystery

they just mess up my mind

there was a need to fix something

but I didn't know a shit

I thought I was broken

I already dug a pit

then you promised to help me find my way

but now you've got nothing to say

you know, it's gonna be fine

cause I don't need to be by your side

things are better now

I bet you're wondering 'how?'

I've changed through all this mess

it has made me the best

I feel pleasure

I don't need your cure

I'm finally pure

palagi

esmu mentāla

klausos roku

mana mīļākā grupa ir nirvana

bieži pazūd dzīves sajēga

un tad es esmu par jaunu

tu saki es neko nesaprotu

ja vēlreiz pieskarties man ļautu

tevi tuvāk sev kļautu

skūpstītu līdz lūpas tirpst

turētu tavu roku, kamēr tā svīst

aizmirstu kā ir apkārt klīst

ar tevi esot rētas dzīst

nazis iedurts vienā iekšā

tā sāp mazāk

tava seja tik miglaina man priekšā

plaušas lēnāk elpot sāk

man tagad nomainīti jauni palagi

varbūt mēs tomēr paliksim draugi

fairy tale

they see my pretty soul in his eyes
they think we're full of lies
but they don't see
the way you're looking at me
and they can't feel
that soft kiss on the cheek you give
that's the thing they can't steal

i'm so clumsy
but you don't care
you adore my voice
and at me you stare
and when there's a room full of people
you come and take my hand
you whisper in my ear
something i can only understand
cause they don't understand
and that's our plan

no rīta pamodos pļavā
uz pieres rakstīts-mēma
biju zaudējusi kaujā
nav man vairs veselā saprāta
cik daudz tā vispār pieklājas?
neredz nevienas pazīstamas sejas

paceļu rokas augšā
raugos pēc dzīvības
atsitos pret miglas vilni
visas atmiņas izdzēstas