vainīgs
es tagad jūtos vainīgs
kad čella skaņas gaisā vibrēja
par to vēl bija aizmirsts
bet tagad dzirdams klusums
kas prātu uz pusēm kopā lauž
neliek mieru sirdsapziņa
it kā vaina būtu bijusi liela
noķēza viscaur ķermenim traipus
atstājot nospiedumus raibus
nevar atrast īstos vārdus
nokaunies, vieglāk aiziet
tagad vien redz manus vaigus sārtus.
rožu laukus man nekaisiet
tiem beidzot citur jāuzzied
par mani aizmirstiet
un par visu šo klusējiet!
vainīgs
es atkal jūtos vainīgs
kā tāds knēvelis sīks
atvainojiet par nepiedienīgo brēku
es vairs vairāk nespēju
sūdzu kārtējo grēku
prom no raizēm bēgu
palikuši vāji kauli
jau sen zaudēju spēku
variet saukt mani par mīkstčauli
vai atstāt dziļu rētu
bet es patiesi gribētu būt laimīgs
tik tagad stāvu te vainīgs
kamēr sirdsapziņa noslīks
un citi mani vairs neatpazīs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru