nevienā no tām tev nav vietas
lauzīsies ārā tie kas spēs
ne visi šeit izturēs
uz priekšu lūkoties gribas
tur paveras labāks skats
dzīsies pēc kā labāka cik mitas
līdz tev aptumšosies prāts
neredzēs vairs parādāmies dienu
paliks atmiņā tik nakts
ja tik man ļautu redzēt to vienu
gaismu, no kuras bīstos kā traks
satuntulējies segu kaudzēs
gaidu pienākam atvasaru
kāds bij teicis, ka tā saudzēs
meli
aizmirstība aizies paaudzēs
pieliec pirkstu pie lūpām
paklusē
tas, ko nedzirdi
tev netraucē
atbrīvojies no ķēdes
tāds tu vienīgais uz pasaules
jūti pazūdam bailes
šovakar brūces dzīst
tevī redz milzum dailes
neredz vairs iemeslu sevi nīst
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru