kad beigsi tu savu dziesmu?
jau apriebies to klausiīties
dzirdu to katru nelabu dienu
pienācis laiks tai beidzot apstāties.
zinu tavu nodomu
kā citu reizi, kad asaras lēji
beigās sanāca zaudēt godu
jo manās acīs melus neiesēji
devi tu man savu kaisli,
no manis nāca smiekli naivi
man vārdi tad sāka misēties
jau kopā mūsu ķermeņi rīvēties
bet saki man,
kāda velna pēc?
tāds stāsts par laimi nav
ir tikai milzum daudz ilūziju
jo pat putni, kas oktobrī aizlidoja
atpakaļ no ziemeļiem neatgriezās
tie izvēlējās mūžīgi grāvī palikt
nekā mani vēlreiz satikt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru