ceturtdiena, 2015. gada 25. jūnijs

naiva tā bauda

pat tad, kad šis būs viss beidzies
kā mēs abi zinām tā tam būs būt
pie manis paliks tava smarža
kas nekur nepazūd

kavējas tā palagos manos
izsīkusi līdz pašam nelabumam
reibumā, kad kopā gulējām mēs vienos
atsakoties padoties saprātam

visaizņemtākajā darba dienā
izsalkusi pēc tavām lūpām jūtos
aizmirsusi par ikdienišķām lietām
atkal pārāk daudz sūdzos

tādai kā man šķietams vajag tik viena
maiga pieskāriena, un skaties esmu tava
meitēn, atdodies tu pārāk viegli
salaužot sev pašai sirdi

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru