septiņi simti nelaimju
nevainīgi nestu upuru
vai šo dienu tauta svinētu
ja kauju togad zaudētu?
maza, stipra cilvēce
tās vārds virs pasaules celts
skāra to nelaime
akmens smagums pāri bij velts
bet tauta ir zelts
tās spožums nekad nesarūsēs
latvju tauta mans zelts
ļaudis par to neklusēs
lai slavēta Latvija
tās kalni un necilie pauguri
tā mūžam paliks dzīva
tu tik to siltumā turi
un saudzē to kā paša māti
un tautu ļaudīm piemini
tu mīli zaļo dzimteni
augstā godā turi latvieti
mēs visi mazi letiņi
kas dažu brīdi bezrūpībā slīkst
bet vareni kā krāšņi tauriņi
un Latvija rau no jauna dzimst!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru