mans ķermenis diennakti mocas
vientulība no malas pievilcīga
nakti vēlos būt skūpstīta
āda tev no zīda
kreklos tērpies lina
pievilcīga vairs nav vientulība
acīs rakstīta mīla
saulespuķes
sakaltušas rudens puķes
pa vidu istabai es
esmu tīra sagadīšanās
esmu parasts cilvēks
visi citi rau nevainīgi
viņi maitas sīki
viņu kājām samīta
saulespuķes pilnība
manas kājas viņiem palīdzēja
pateikt nē, nespēja
lāpīta tagad saulespuķe
nav tā dzīvotspējīga
vientuļa saulespuķe
būs tai lēna, mokoša nāve
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru