tu nekad neraudot, kad kāds skatās
tā reiz teici
tu smaržo pēc cigaretēm un asarām
vakar tu man meloji
tu gribēji būt nimfa
bet zaudēji savu pievilcību
tu vairs neesot viena, tā teici
vakar man atkal meloji
tava miesa nodilusi līdz asinīm
rādās sarkana, karsta, dzēlīga
pieradusi pie sāpēm šīm
tagad dedz vientuļa
bet tu izkalta no marmora
pēc skata pavisam vāja
tu nededz, kad citu nicināta
nededz,
paliec,
izkalta no marmora
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru