citādāk

tās ir tās pašas četras sienas, kuras aplīmēji ar pastkartēm, kad tikko ievācies
norāvi vecās tapetes, jo bez tām izskatījās gaumīgāk
tā tev pašai šķita
tās ir tās pašas durvis pa kurām nakts vidū ienāci tāda iereibusi, koķeta meita
vasaras naktīs to atļāvies
vai starodama kāpi augšā pa trepēm pēc nakts velo brauciena
klusi lavījies, lai neviens nepieķer, ka nakti nebiji mājās
durvis kuras knapi atvēri turot milzīgu veļas kalnu
tā ir tā pati gulta, kurā dažas naktis negulēji viena
te ātrāk pienāca rītdiena
galds, uz kura mācījies ģeometriju
zīmēji regulāru piramīdu
tik sanāca ar šķībām malām, jo slīdēja roka
vēljoprojām to neizprotu
galds, uz kura rakstīji vēstuli māsīcai uz Franciju, apvaicājoties kā iet
varbūt aizbrauksi ciemos aizparīt
galds, kurš tik reti bij izmantojams, jo vienmēr nokrauts ar piezīmēm
drēbju kaudzēm vai izdegušām svecēm,
galds uz kura sēdēji, kad no rīta malkoji otro kafijas krūzi
jo tur vienmēr bijis ērtāk

tās manas sienas
vien četras
ar noslēpumiem pildītas
šonakt palikušas svešas

tas vairs nav tas pats galds
vairs dzejoļi nerakstas
tā ir cita gulta
sapņi citur aizplūda
man vairs nav iedvesmas
visas domas tādas prastas

tās pašas četras sienas
nu jau pilnīgi citas
tās pazīstamas neliekas
šonakt palikušas svešas

visas tās nepierakstītās dziesmas
kaut kur starp sienām slēpjas
negulētas naktis, izraudātās sāpes
uz galda stāv puķu vāzes
plauktos neizlasītas grāmatas
visas manas atskaņošanas plates
paliek novārtā nedzirdētas
domas paliek brutālas
nevaru ciest brīvdienas

nepieradināts cilvēks
paliek pieradināts pie šīs istabas