bezmiegs

es pamodos
saule nav apspīdējusi mūs
dusi, mīļā, dusi
ausī miegs man klusi čukst

izkunkulējos no gultas
rīts tāds ārā glīts
man slikti kļūst
nepaņēmu savus sapņus līdz'

dažas sekundes tukšuma
caurums,
tas vēl lielāks kļūst
tas pamazām dzīst

pārvēršas mīkstā dzijas kamolā
neapmierināts čīkst

patvēros augstākajā ābelē
nepaspēju paņemt gadus līdz'

es karājos vien ābelē
man apkārt viss ir nomiris

viens *ieelpa*
divi *izelpa*
aizturu elpu
gaidu
viens divi
nekā nejūtu
nejūtu pilnīgi nekā

čukstus lūdzos kaut mani aizvestu prom
ak jel, kāds sadzirdiet
turu acis ciet
turu tik stipri kā nekad neesmu turējusi
palīdzi
lūdzos, lai palīdzi

naktis manī bailes nes
pēc kārtējās dienas
negribu iet gulēt
negribu pamosties